Nav pārredzamības attiecībā uz finansējumu: vai mēs tiekam bremzēti?
Intervija ar Susanne Formanek no renovave.at par finansējumu, nenoteiktību un plānošanas trūkumu.

Nav pārredzamības attiecībā uz finansējumu: vai mēs tiekam bremzēti?
Pašreizējie samazinājumi renovācijas ofensīvā un plānotais finansējuma intensitātes samazinājums liecina par uzticamu pamatnosacījumu trūkumu. Saskaņā ar renovave.at, par katru cenu ir jāievēro četri principi: nepārtrauktība un plānojamība, labāka koordinācija starp federālo un štatu valdībām, tirgus ietekmes ievērošana un integrācija ar tiesību reformām.
Kur tieši renovācijas un renovācijas nozare šeit cieš lielākos postījumus?

© Niko Formanek
Susanne Formanek:Vislielāko kaitējumu rada plānošanas drošības trūkums īstermiņa finansējuma samazināšanas un apturēšanas rezultātā. Renovācijai nepieciešams ilgs izpildes laiks – ja pēkšņi pazūd stimuli, projekti tiek apturēti, investīcijas tiek novērstas un nozares uzticība tiek satricināta. Bez stabiliem pamatnosacījumiem renovācijas un renovācijas nozare zaudē dinamismu, ekonomisko aprēķinu bāzi un inovatīvo spēku.
Kādi ir lielākie galvenie punkti?
Efektīvai atjaunošanai nepieciešams stabils, prognozējams finansējums, labāka koordinācija starp federālo un štatu valdībām, uz tirgu orientēti instrumenti izmaksu samazināšanai un cieša integrācija ar juridiskajām reformām. Tikai tad, kad šie faktori darbojas kopā, var mobilizēt investīcijas, virzīt uz priekšu inovācijas un sasniegt klimata mērķus esošajās ēkās.
Vietnē Renowave.at teikts, ka svarīgi projekti tiek bremzēti. Kas tie ir, piemēram?
Liela mēroga renovācijas projekti ar ilgu izpildes laiku tiek īpaši bremzēti: ēku siltumenerģijas renovācija, visaptveroša augstākās klases renovācija daudzdzīvokļu ēkās, kā arī demonstrācijas ēkās un rajonos. Jo īpaši šie projekti tiek uzskatīti par nozīmīgiem izmēģinājuma un paraugpiemēriem klimatneitrālai renovācijai, un tiem ir vajadzīgas uzticamas finansējuma shēmas.
Vai Austrijas klimata mērķus joprojām var sasniegt, ja šie projekti apstājas?
Ja centrālās renovācijas projekti apstājas, klimata mērķu sasniegšana būvniecības sektorā kļūst daudz grūtāka. Tā kā esošās ēkas ir lielākais enerģijas ietaupījuma un CO₂ samazināšanas līdzeklis, renovācijas aizkavēšanās noved pie ilgāka atmaksāšanās perioda, mazākiem ieguldījumiem un pieaugošām emisijām. Bez stabilas finansēšanas sistēmas siltuma pāreja — un līdz ar to arī Austrijas klimata mērķis — būs tālu.
"Renovācijai ir jābūt pieejamai un uzticamai ikvienam. Tā paaugstina dzīves komfortu, samazina enerģijas izmaksas un dod izšķirošu ieguldījumu klimata aizsardzībā. Ar stabiliem ietvara apstākļiem mājsaimniecības, uzņēmumi un sabiedrība gūst vienlīdzīgu labumu – un apkures pāreja var tikt veiksmīgi īstenota."
Susanne Formanek
Kur un kā jūs sāktu, lai tam visam joprojām būtu saprātīgs ietvars?
Sākumpunkts ir stabils, vairāku gadu finansējuma ietvars, kas rada plānošanas drošību, ciešu koordināciju starp federālo un štatu valdībām, uz tirgu orientēti instrumenti izmaksu samazināšanai un pavadošās juridiskās reformas. Tas rada uzticību un impulsu apkures pārejai.
Ko jūs ieteiktu darīt gan uzņēmumiem, kas veic renovāciju, gan klientiem, kuri vēlas veikt restrukturizāciju?
Neskatoties uz nenoteiktību, uzņēmumiem stratēģiski jāsagatavo projekti un jākoncentrējas uz efektivitāti un inovācijām, lai varētu ātri sākt darbu, tiklīdz ir pieejams stabils finansējums. Īpašniekiem un klientiem, kuri vēlas veikt renovāciju, vēlams detalizēti plānot projektus, saņemt konsultācijas un pastāvīgi sekot līdzi finansējuma iespējām, lai varētu elastīgi izmantot iespējas.
Kāda ir jūsu prognoze? Vai renovācija, kas ir svarīga klimata mērķu sastāvdaļa, varētu atkal kļūt par greznību?
Briesmas ir reālas: ja subsīdijas tiek samazinātas vai pārtrauktas īsā laikā, renovācija atkal var kļūt par greznību. Visaptveroša siltuma un enerģijas renovācija ir īpaši dārga un daudzām mājsaimniecībām bez finansiāla atbalsta tos nevar atļauties. Subsīdijas saīsina atmaksāšanās laikus, nodrošina ieguldījumu drošību un padara renovācijas iespējamu pat mājsaimniecībām ar vidējiem vai zemākiem ienākumiem. Ja šie līdzekļi kļūs nedroši vai pārāk mazi, galu galā ieguvēji būs tikai tie, kas renovāciju var atļauties — plašāka sabiedrība paliks malā. Tas ne tikai apturētu klimata pārmaiņas, bet arī vājinātu svarīgu inovācijas, nodarbinātības un vērtības radīšanas dzinējspēku. Renovācija nedrīkst kļūt par turīgo nišu, bet gan jāuztver kā uzdevums sabiedrībai kopumā. Tikai ar stabilu, pārskatāmu un plānojamu finansējuma ietvaru var nodrošināt, ka renovācija joprojām ir plaši efektīva, pieejama un pievilcīga. Ja tas izdosies, renovācija nepaliks luksusa prece, bet gan galvenais sviras klimata mērķu sasniegšanai, vienlaikus uzlabojot dzīves kvalitāti, enerģijas izmaksas un nākotnes drošību ikvienam.