Vai Austrija ir beigusies?

Vai Austrija ir beigusies?

"Austrija nav pilnībā uzbūvēta. Ikviens, kurš pieņem šādu uzskatu, dzīvo tālu no realitātes." Akmens keramikas asociācijas rīkotājdirektora Andreasa Pfeilera paziņojums ir diezgan provokatīvs un diezgan apzināti izvēlēts. Tā ir atbilde uz prasību krasi samazināt zemes izmantošanu. Konkrēti: samazināt ikdienas zemes patēriņu no 11 uz 2,5 hektāriem. Pavisam nesen to izveidoja vides organizācija WWF.

Prasība izpildīta daļēji

Augsnes patēriņš vai zemes izmantošana attiecas uz augsnes noblīvēšanu ar tādām konstrukcijām kā ēkas vai ceļi, lai nokrišņi tajā vairs nevarētu iekļūt. Saskaņā ar publiski pieejamiem datiem 2024. gadā tika aizzīmogoti gandrīz tieši 3,7 procenti valsts teritorijas. Vides organizāciju prasībā ir stulbums, ka tā jau ir daļēji izpildīta.

Uz to norāda tirgus pētnieks Andreass Kreicers, kurš ar šo lietu nodarbojas intensīvi. 2024.gadā zemes izmantošana samazinājās otro gadu pēc kārtas - par 15,5 procentiem. Ikdienas zemes patēriņš 2024. gadā līdz ar to bija nevis 11, bet 6,75 hektāri. Kreicers lejupslīdi saista ar diviem faktoriem: no vienas puses, tas bija saistīts ar vājo būvniecības sektoru, un tāpēc tas nav ilgtspējīgs. No otras puses, 2024. gada februārī valstu un pašvaldību apstiprinātajai “Austrijas augsnes stratēģijai” varēja būt arī slāpējoša ietekme.

Arodbiedrību pārstāvis Pfeilers uzskata, ka viņa viedokli apstiprina fakti. Taču viņš saprot atšķirīgās intereses: "Mēs atrodamies spriedzes zonā, kas rūpīgi jāizsver: ir pamatota interese trūcīgo zemi izmantot taupīgi. No otras puses, pieaug iedzīvotāju skaits un līdz ar to arī nepieciešamība pēc dzīvojamās platības un infrastruktūras," saka Pfeilers. "Es ņemšu tikai piemēru par enerģijas pāreju: vēja turbīnai ir nepieciešams piebraucamais ceļš un pamats. Bez celtniecības darbiem tas nedarbosies." Taču Pfeilers turpina: "Mums ir jārīkojas saprātīgāk un jāatrod līdzsvars starp dažādām interesēm ar elastīgiem risinājumiem. Tāds stingrs mērķis kā 2,5 hektāru mērķis mūs nekur nenovedīs."

Vasarā būvmateriālu nozare izdeva nostājas dokumentu “Austrija nav pabeigta!” prezentēts, kurā tas "rāda perspektīvas ilgtspējīgai nākotnei gan būvniecības, gan zemes izmantošanas ziņā". Šis dokuments nesen tika apspriests ar augstākās klases ekspertu grupu Vīnē. Acīmredzamais un, iespējams, retoriskais pasākuma nosaukums: "Vai Austrija ir beigusies?"

Pfeilers skaidri norādīja uz būvmateriālu nozares nostāju: "Austrijas būvmateriālu nozare uzskata sevi par atbildīgu šeit un meklē dialogu ar ieinteresētajām pusēm, lai kopīgi rastu dzīvotspējīgus risinājumus par to, kā zemes izmantošana var darboties ilgtspējīgi." Lai rastu nepieciešamo līdzsvaru starp individuālajām interesēm, ir nepieciešama “stratēģiska zemes apsaimniekošana ar skaidriem mērķiem”, skaidroja Vīnes Tehnoloģiju universitātes Augsnes politikas un augsnes apsaimniekošanas pētniecības nodaļas vadītājs Artūrs Kanonjē. Apmēram 6000 km² no vietējās teritorijas jau ir izmantoti, aptuveni puse no tās atvēlēta apbūves zemei ​​un ceturtā daļa joprojām ir neapbūvēta. Pieaugot iedzīvotāju skaitam, palielinās arī spiediens uz pieejamo platību. "Dienas uzdevums ir nevis izplesties, bet gan padarīt blīvākus apgabalus, kas jau ir izveidoti," sacīja Kanonjē.

Blīvēšana var būtiski veicināt augsnes ekonomisku izmantošanu. Arhitekts Armins Mohsens Danešgars skaidroja potenciālu esošo ēku stāvu pievienošanai: "Vīnes jumti piedāvā aptuveni trīs miljonus kvadrātmetru telpas 200 000 dzīvokļu." Var izbūvēt vismaz vienu stāvu, bet parasti vairākus, neietekmējot apakšējo stāvu dzīves kvalitāti. Papildu pozitīva ietekme: jumta dārzi kā zaļas oāzes un līdz pat 80 procentu enerģijas ietaupījums, ja paplašināšanas ietvaros tiek atjaunota arī esošā ēka.

Pfeilers arī uzskata, ka blīvēšana ir centrālā svira. Viņš arī domā par jau atvēlētās apbūves zemes izmantošanu: "Kāpēc gan aizzīmogot jaunas platības, ja vairāk nekā 67 000 hektāru ir atvēlēti kā apbūves zeme, bet netiek izmantoti?" Šo teritoriju mobilizācija ir viens no galvenajiem uzdevumiem. Tas ietvēra ēku nepilnības pilsētā, esošo jumta telpu paplašināšanu un esošo ēku blīvuma palielināšanu.

"Protams, mēs esam ieinteresēti, lai būvniecība notiktu. Taču mēs vēlamies rīkoties atbildīgi un esam apņēmušies to darīt," skaidroja Rolands Hebels no Centrālās Rūpniecisko būvizstrādājumu ražotāju asociācijas. Viņam tas nozīmē: jaunbūve, jā, bet ilgtspējīga. Arī Federālās būvinženieru palātas prezidents Daniels Fīgenšūhs aicināja mainīt kursu: "Katru gadu mēs izmantojam Eizenštates lielumā teritoriju. Tas palielina plūdu, karstuma salu un citu katastrofu risku." Viņa risinājums: labāk izmantot esošās ēkas un pilsētu centrus. Renovācija, degradēto teritoriju mobilizācija un veco komercplatību pārveidošana varētu sniegt būtisku ieguldījumu jaunas dzīvojamās platības radīšanā, neizmantojot papildu zemi.

Austrijas zemes stratēģijas mērķis ir līdz 2030. gadam būtiski samazināt zemes izmantošanu. Pašreizējā valdības programma nosaka dažādus sākumpunktus celtniecībai bez grunts, piemēram, zemes otrreizējai pārstrādei piešķirot prioritāti, nevis pārbūvi, un renovāciju, nevis jaunu būvniecību. Tagad redzēsim, ko tas nozīmē praksē.

"Mēs redzam, ka esam apstiprinājuši mūsu centienus dažu pēdējo gadu laikā," saka asociācijas rīkotājdirektors Pfeilers. Tirdzniecības asociācija gadiem ilgi ir virzījusi tādus pasākumus kā blīva apbūve, "jo tas arī ietaupa enerģiju". Turklāt minerālie būvmateriāli ir ilgtspējīgi, apļveida un daudzfunkcionāli un ļauj būvēt lielākā augstumā un ar lielāku blīvumu. Būvizstrādājumu ražotāja pārstāvis Hēbels: "Šādā veidā var mobilizēt apbūves zemi un samazināt zemes izmantošanu."

Fakti par zemes izmantošanu Austrijā

• Bereits genutzt: 5.902 km² (7 Prozent der Staatsfläche)
• Davon versiegelt: 52,5 Prozent (3,7 Prozent der Staatsfläche)
• Flächenneuinanspruchnahme 2024: 24,7 km² (minus 15,5 Prozent zum Vorjahr)
• Täglicher Durchschnitt 2024: 6,75 Hektar
• Gewidmetes, unbebautes Bauland: rund 67.000 Hektar
• Wohnbedarf Wien: rund 15.000 neue Wohnungen pro Jahr
• Potenzial Wiens Dachflächen: 200.000 Wohnungen