Siltumsūkņu ražotājs: skaidra apņemšanās veicināt klimata pārmaiņas!

Siltumsūkņu ražotājs: skaidra apņemšanās veicināt klimata pārmaiņas!

"Esmu noskaņots optimistiski. Nav jēgas mocīt. Es ceru, ka 2026. gadā lietas atkal manāmi uzlabosies." Heat Pump Austria nozares asociācijas prezidenta Ričarda Freimellera paziņojums dažos vārdos ilustrē pašreizējo noskaņojumu vietējo siltumsūkņu ražotāju vidū: pieklusināts noskaņojums, ņemot vērā pašreizējo situāciju, apvienojumā ar cerībām uz labākiem laikiem nākamajā gadā.

Mīnus 20 procenti

Noskaņojums ir saprotams: pēc Heat Pump Austria aplēsēm, siltumsūkņu pārdošanas apjomi Austrijā šogad samazināsies par 20 procentiem. "Es ceru, ka mēs paliksim virs 40 000 vienībām, bet tas neizskatās labi," saka asociācijas prezidents Freimüllers. Helmuts Veinvurms, Bosch boss Austrijā, pieļauj kritumu līdz 35 000 līdz 38 000. 2024. gadā joprojām tika pārdotas 46 000 ierīču. 2022. gadā, kas ir labākais gads, nozare pārdeva pat 60 000 ierīču. Tieši tāds skaitlis būtu vajadzīgs, lai ātri virzītu uz priekšu būvniecības sektora dekarbonizāciju. Freimüllers: "Ja mēs uzstādītu 60 000 siltumsūkņu gadā, dekarbonizācija tiktu sasniegta līdz 2040. gadam."

Tomēr tam būtu nepieciešama skaidra politiskā griba un uzticamas vadlīnijas.  Vajadzības – subjunktīvs šobrīd nozarē tiek lietots bieži. Uzņēmumu noskaņojumu būtiski ietekmē iekšpolitikas – vai precīzāk: neregulāra rīcība. Valdība ir atbildīga par lejupslīdi pašreizējā finanšu gadā, jo tā 2024. gada beigās pēkšņi apturēja finansēšanas programmu “Out of Oil and Gas”, kurai vajadzēja darboties līdz 2027. gadam. Rezultāts: “Patērētāji ir nemierīgi un gaida,” saka Bosch Austria vadītājs Veinvurms. “Būtu svarīgi, lai visiem – patērētājiem, ražotājiem un specializētiem tirgotājiem – būtu paredzama un uzticama finansējuma politika. Kā jau teicu: subjunktīvs. "Nevēlēšanās pirkt ir skaidri pamanāma, jo trūkst orientācijas un skaidru pamatnosacījumu," piebilst Martins Hagleitners, Austria Email izpilddirektors.

"No politikas mēs sagaidām tikai vienu: nepārtrauktību, nevis apstāšanos un aiziešanu. Ir saprotams, ka finansējums tiks samazināts vai izbeigts, kad vispārējie nosacījumi kļūs grūtāki," saka Hoval Austria rīkotājdirektors Kristians Hofers. "Tomēr, ja tiek atkārtotas vecās kļūdas, piemēram, paziņojums, ka nākamgad atkal būs subsīdijas, kas vēl vairāk nomāc tirgu, tad tas rada vilšanos."

Vismaz ir redzami uzlabojumi: valdība nesen paziņoja par jaunu finansēšanas programmu. Tā vēlas atbalstīt katlu nomaiņu ar aptuveni 1,5 miljardiem eiro līdz 2030. gadam. Tas būtu 300 miljoni eiro gadā. “Tas ir skaidrs laika horizonts un padara plānošanu daudz uzticamāku,” slavē Stībela Eltrona Austrijas rīkotājdirektors Tomass Maders. Nozare cer, ka pirmos finansējuma pieteikumus varēs iesniegt nākamā gada novembrī vai decembrī.

No nozares viedokļa tas, cik efektīva būs jaunā programma, lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā tiks definētas detaļas. Tam jānotiek 3. oktobrī. Laikā, kad šis raksts nonāca presē, rezolūcijas vēl nebija pieņemtas. No Heat Pump Austria bosa Freimellera viedokļa subsīdijām uz vienu ierīci nevajadzētu būt pārāk lielām: "Ja katra iekārta tiks subsidēta ar 10 000 eiro, tad pēc 30 000 ierīcēm katls būs tukšs un de facto mums gada vidū atkal būs subsīdiju pietura." Tāpēc viņš dod priekšroku atbalstam no 5000 līdz 7000 eiro par ierīci. "Tas atbilstu regulai no 2022. gada – mūsu labākā gada."

Nozares pārstāvis vēlētos arī stingrāku pieeju finansējuma apstrādē. Agrāk pretendenti varēja pieteikties finansējumam bez pienākuma reāli īstenot savas ieceres. Rezultāts: “2024. gadā mums bija 44 000 apstiprinātu finansējuma pieteikumu, taču neviens nezina, vai ierīces tiešām tiks uzstādītas,” saka Freimüllers. Viņa prasība: "Pēc reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam jādod termiņš, piemēram, viens mēnesis, kurā viņam jāiesniedz rīkojums. Ja viņš to neizdara, reģistrācija beidzas. Līdzekļi tiek atbrīvoti citam pretendentam." Bosch Austria boss Veinvurms šeit ir īss. Viņš cer, ka "finansējums tiks izveidots godīgi un uzticami".

Nozare negaida nekādus brīnumus 2026. gadam, taču, ņemot vērā jauno finansēšanas programmu un pakāpenisku dzīvojamo māju būvniecības atveseļošanos, uzlabojumi salīdzinājumā ar 2025. gadu. "Es sagaidu, ka tiks pārdotas 45 000 līdz 46 000 sistēmu. 60 000 ir iluzori, taču es to joprojām redzu kā pozitīvu. Ja jaunā programma tiks apstiprināta nozares reprezentatīvai plānošanai, mums būs piecu gadu plānošana," saka Freimüllers. Austrijas e-pasta vadītājs Hagleitners to uzskata līdzīgi: "Ja uz 2026. gadu un turpmākajiem gadiem tiks piemēroti skaidri pamatnosacījumi un noteikumi, apkures renovācija, izmantojot atjaunojamo enerģiju, atkal iegūs ievērojamu impulsu klimata un dzīves telpas aizsardzības interesēs."

Andreass Grimms, Hoval Austria apkures tehnoloģiju produktu tirgus vadības vadītājs, izsaka sevi citādi. Viņš sagaida, ka 2026. gadā būs jaukta tirgus vide, kurā izmaksu jautājumam būs galvenā loma. Grimms turpināja, jo īpaši jaudas diapazonā virs 50 kilovatiem: "Mēs sagaidām pieaugumu, kas jau ir redzams piegādes aktivitātē, kas pārsniedz vidējo."

Ražotāji optimistiski raugās uz ilgtermiņa dekarbonizācijas tendenci, kas palīdz siltumsūkņu biznesam. “Mēs esam pārliecināti, ka klimatam draudzīgi siltumsūkņi ir nākotnes apkures sistēma un noteicošais faktors Eiropas enerģētikas pārejai,” saka Almirs Karagičs, kurš ir atbildīgs par Daikin Austria privātajiem klientiem. Pašlaik vairāk nekā 500 000 Austrijas mājsaimniecību izmanto siltumsūkni. Daikin paredz, ka līdz 2035. gadam tiks uzstādīts vairāk nekā viens miljons sistēmu.

Lai šī prognoze piepildītos, politiķiem ir nepieciešama skaidra apņemšanās īstenot zaļo transformāciju. Un te dažiem nozares pārstāvjiem ir zināmas šaubas – un tas ir pareizi. Valdība savā valdības programmā pieturas pie mērķa panākt klimata neitralitāti līdz 2040. gadam. Taču šī apņemšanās pašreizējā klimata likuma projektā trūkst. Komentārs no Heat Pumps Austria prezidenta Freimellera: "Tā ir pastāvīga šurpu turpu. Jūs vairs gandrīz nezināt, kā rīkoties."

Stībels Eltrons Austrijas izpilddirektors Maders vēlas no valdības vairāk drosmes. Tas, kas pašlaik tiek apspriests klimata un ekonomikas politikas jomā, ir "pārāk labi izturēts un nav pietiekami inovatīvs". Austrijai draud nesasniegt savus klimata mērķus — ar dārgām ilgtermiņa sekām: ja Austrijai kādā brīdī būs jāiegādājas CO₂ sertifikāti, jo mērķi nav sasniegti, tas būtu “neproduktīvi”. Tā vietā ir nepieciešami reāli ekonomiski impulsi, kas vienlaikus nodrošina iekšzemes vērtības radīšanu. Mader: "Siltumsūkņu nozare ir stingri nostiprināta Austrijā un piedāvā milzīgu potenciālu ekonomikai un videi."

Viņam mērķfinansējuma un skaidru juridisku prasību kombinācija būtu efektīva: "Tagad varat izmēģināt stimulus, bet, ja valūtas kurss joprojām ir pārāk zems, varat izveidot tiesisko regulējumu." Konkrēti: valdība varētu lemt par grafiku, kurā ir skaidri paziņots, ka katla nomaiņa ir obligāta no noteikta brīža. "Ikvienam, kurš šodien iegulda, būtu jāzina, ka maiņa ir ne tikai ieteicama, bet arī obligāta vidējā termiņā," saka Maders. "Taču valdībai atkal nopietni jākoncentrējas uz mērķi panākt klimata neitralitāti līdz 2040. gadam."

Austria Email izpilddirektoram Hagleitneram ir arī skaidras idejas par to, kas būtu jādara. "Tas, ko politika austriešiem vēl šodien ir parādā, ir drošības plānošana, skaidri pamatnosacījumi un ilgtermiņa orientācija," viņš kritizē. "Mēs esam vairākkārt izteikuši ierosinājumus politiķiem par to, kādu pasākumu un reformu kombināciju var izmantot, lai palielinātu renovācijas tempu un līdz ar to arī ekonomiku ar daudz mazāku finansējumu un efektīviem stimuliem." Hāgleitners atsaucas uz "pabeigtu paketi ar virkni pasākumu, ko var ātri īstenot un kam ir arī budžetam labvēlīga ietekme uz valsts budžetu".  Tas jau ilgu laiku ir bijis "uz galda no nozares puses". Austrijas e-pasta vadītājs turpināja: "Papildus ievērojami lielākai finansējuma precizitātei, efektivitātei un jēgpilnībai ir jābūt saistītām reformām īres un mājokļu likumā, kā arī mērķtiecīgiem stimuliem un saistošām prasībām."

Raugoties no Hāgleitnera viedokļa, ar ekonomikas stimulēšanas pasākumiem nepietiek. Viņš saskata lielu nepieciešamību pēc strukturālām reformām. Viņš uzskata, ka valdības iepriekš izsludinātie pasākumi uzņēmējdarbības vietas nostiprināšanai ir “neadekvāti”. Tie ir "pirmie soļi pareizajā virzienā, taču nekas neliecina par lielu atbrīvošanos. Jo tie neattaisno mūsu valsts dramatisko situāciju un nav pietiekami reālam pavērsienam. Hagleitners ir skaidrs: "Mūsu rūpnieciskā atrašanās vieta un līdz ar to arī Austrijas labklājība ir akūtās briesmās. Pēdējos gados esam tālu attālinājušies no konkurences līmeņa."