AI: zināja, kā, nevis nekad

AI: zināja, kā, nevis nekad

"Pētījums nesniedz mums abstraktas fantāzijas, bet gan konkrētas pieejas ikdienas dzīvei būvlaukumā." Attiecīgais pētījums, tostarp ceļvedis ar praktiskiem padomiem, par ko šeit stāsta Antons Rīders, solīja aizraujošu lasāmvielu. Tās nosaukums: “Mākslīgā intelekta pielietojums būvniecības nozarē”. Tiroles būvuzņēmējs un federālās ģildes meistara vietnieks turpināja: "Daudziem uzņēmumiem darba sākšana ar AI ir liels šķērslis - rokasgrāmata palīdz to pārvarēt. Svarīgi ir tas, ka nozarei pašai ir jāpalīdz veidot tās ieviešanu - praktiski, reālistiski un uz risinājumiem orientētā veidā."

Skaidrs, ka jāpanāk

Pētījumu veica Nākotnes būvniecības aģentūra (ZAB) un Kremsa Tālākizglītības universitāte. Tas parāda, ka vietējai būvniecības nozarei joprojām ir ievērojams potenciāls, lai panāktu mākslīgā intelekta (AI) izmantošanu salīdzinājumā ar starptautiskajiem standartiem. Lai gan ASV, Japānā un Ziemeļvalstīs liela mēroga pilotprojekti jau ir realitāte, vietējie uzņēmumi bieži vien ir tikai sākuma stadijā. Taču, pēc pētījuma autoru domām, tieši šeit ir iespēja: ikviens, kurš tagad sāk ar mērķtiecīgiem projektiem un tālākizglītības iniciatīvām, var palīdzēt veidot standartus un izstrādāt savus risinājumus.

"Daudzi uzņēmumi mums jautā: kur mēs varam sākt?" ziņo Georgs Hanšteins, ZAB digitalizācijas un inovāciju vadītājs. Cerības ir lielas — ne tikai tāpēc, ka AI tagad ir visuresoša tēma. "Izaicinājums ir noteikt saprātīgas pielietojuma jomas, nedodot pārsteidzīgus glābšanas solījumus. Mums ir rūpīgi jāizpēta, kur patiesībā ir ieguvums," saka Hanšteins.

Iespējamās mākslīgā intelekta izmantošanas jomas būvniecībā ir dažādas: to jau izmanto būvlaukumu uzraudzībai un dokumentēšanai. Tas palīdz optimizēt procesus, sniedz ieteikumus projektiem vai palīdz izstrādāt būvniecības grafikus.

Hanšteins norāda uz piemēru par Vorarlberg Rhomberg Group, kas novērtē datus no sensoriem, kamerām un droniem, izmantojot AI, lai reģistrētu būvniecības gaitu un samazinātu drošības riskus. Hanšteins: "Tas var izsijāt milzīgus datu apjomus, ar kuriem cilvēks nevarētu tikt galā tik īsā laikā. Tas atvieglo būvniecības vadības slogu un novērš aizkavēšanos." Tas pats attiecas uz plānošanas posmu. AI īsā laikā var ģenerēt lielu skaitu dizaina variantu un atlasīt no tiem labākos ieteikumus. "AI paver pilnīgi jaunas iespējas optimālai zemes izmantošanai," saka Hanšteins.

Vēl viena iespējama AI darbības joma ir būvniecības plānošana. Mūsdienās būvdarbu vadītāji grafikus parasti veido manuāli – balstoties uz savu pieredzi. No otras puses, mākslīgais intelekts var aprēķināt miljoniem variantu un ieteikt visefektīvākos procesus. "Tas nozīmē, ka dīkstāves laikus var samazināt un resursus izmantot konkrētāk," skaidro Hanšteins.

Tomēr pētījums norāda arī uz galvenajiem šķēršļiem AI ieviešanā uzņēmumos: saskarņu trūkums, neatbilstoša digitālā infrastruktūra un kvalificētu speciālistu trūkums. "Kamēr nav strukturētu, digitālu datu, AI nav ar ko strādāt," brīdina Hanšteins. Pēc viņa aplēsēm, aptuveni 90 procenti uzņēmumu joprojām lielākoties strādā ar analogiem vai mašīnlasāmiem datiem. Mākslīgais intelekts var pilnībā izmantot savu potenciālu tikai tad, ja pavadzīmes, rēķini vai darba laika uzskaites tabulas tiek ierakstītas digitāli un standartizētā veidā.

Nevajadzētu par zemu novērtēt arī juridiskos un organizatoriskos jautājumus. Rūperts Redls un Kristīna Ipsere no Kremsas Universitātes pētījumā uzsver, ka uzņēmumiem ir nepieciešami skaidri pamatnosacījumi – piemēram, attiecībā uz datu aizsardzību, atbildību vai ekonomisko efektivitāti. "Lai radītu uzticību, ir nepieciešami pārredzami izmēģinājuma projekti, atvērti standarti un spēcīgāka tiesiskā aizsardzība, izmantojot AI tehnoloģijas," viņi saka.

Paralēli pētījumam autori izstrādāja arī “Ceļvedi mākslīgā intelekta pielietošanai būvniecības nozarē”. Viņš atbild uz praktiskiem jautājumiem par mākslīgā intelekta izmantošanu būvlaukumos: Kuri lietojumi jau šodien ir iespējami? Kā var īstenot sākotnējos pilotprojektus? Kuriem tālākizglītības piedāvājumiem ir jēga? "Svarīgs ir nevis lielākais risinājums, bet gan pareizais īstajā laikā. Būvniecības nozarei nav vajadzīgas vīzijas no Silīcija ielejas, bet gan instrumenti ikdienas darbam," saka pētījuma līdzautors Redls.

ZAB eksperts Hanšteins izceļ vēl vienu aspektu: kultūras izmaiņas darbā ar AI. Daudzi uzņēmumi joprojām uztraucas par jutīgu uzdevumu uzticēšanu iekārtai. "Piemēram, konkursos AI jau tagad varētu pārņemt lielu daļu darbu. Taču uzņēmumos joprojām valda liela neuzticēšanās. Uzticības veidošana prasīs laiku - arī tāpēc, ka AI rīki bieži sniedz nepareizus rezultātus. Ir precīzi jāzina, kā lietot AI."

Acīmredzot šāds viedoklis ir arī Briselē. Kopš 2025. gada februāra ES ir spēkā tā dēvētais AI likums. “Katrai personai, kas uzņēmumā izmanto AI, ir jāpabeidz apmācība — pat ja tas ir tikai e-pasts ar ChatGPT,” skaidro Hanšteins. Šis regulējums vēl īsti nav pārskatīts, bet jau darbojas: Saskaņā ar to katram darbiniekam ir nepieciešams apmācības sertifikāts – neatkarīgi no uzņēmuma lieluma. No 2026. gada janvāra ZAB piedāvās bezmaksas apmācību pasākumus.

Pētījums arī atbalsta "būvniecības prasmju ofensīvu". Mērķis ir piedāvāt praktiskas tālākizglītības iespējas visiem līmeņiem – no vadības līdz būvlaukumam. Bez mērķtiecīgas prasmju attīstības nozare riskē zaudēt saikni ar starptautiskajām norisēm.

Neskatoties uz visiem šķēršļiem, eksperti uzskata, ka iespējas atsver izaicinājumus. "AI var palīdzēt mums padarīt procesus efektīvākus, samazināt kļūdas un atvieglot būvniecības pārvaldību. Taču galvenais ir datos," uzsver ZAB vadītājs Hanšteins. Celtniecības ģildes pārstāvis Rīders to uzsver: “Šobrīd ir īstais laiks iegūt pieredzi, veidot tīklus un aktīvi palīdzēt veidot nākotnes drošus risinājumus.”

Ceļvedis mākslīgā intelekta pielietošanai būvniecības nozarē

“Mākslīgā intelekta pielietošanas ceļvedis būvniecības nozarē” ir paredzēts maziem un vidējiem uzņēmumiem un sniedz atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Was funktioniert heute schon in der Praxis?
• Wie können erste Pilotprojekte umgesetzt werden?
• Welche Weiterbildungsangebote sind sinnvoll?
• Welche rechtlichen Grundlagen sind zu beachten?

Lejupielādējiet pētījumu un rokasgrāmatu