Spēcīgs lietus un klimata pārmaiņas: kā vietas var sevi pasargāt

Spēcīgs lietus un klimata pārmaiņas: kā vietas var sevi pasargāt

Ievērojami pieaug ārkārtēju lietusgāžu skaits – ar tādām nopietnām sekām kā applūdušas ielas, evakuācija un miljardiem dolāru nodarīti zaudējumi. Augšaustrijas apskats parāda dimensiju: ​​2002. un 2013. gadā Donavā un Innā bija plūdi ar izplūdes maksimumu, kam statistiski vajadzētu notikt tikai ik pēc 100 līdz 300 gadiem. Un sērija turpinās: 2023. gadā divas vētras izraisīja ievērojamus plūdus - vienu reizi Forarlbergā, Tirolē un Zalcburgā un atkal Karintijā, Štīrijas dienvidos un Burgenlandes dienvidos.

No ūdens trūkuma līdz stipram lietum

2024. gada septembrim sekoja ilgstošs stiprs lietus, kas izraisīja plašus plūdus no Zalcburgas pāri Augšštīrijai līdz Burgenlandes ziemeļiem. Īpaši smagi cieta Lejasaustrija un Vīne, kur ūdens līmenis citādi tiek sasniegts tikai reizi simts gados. "Tas liecina, ka pašreizējie standarti vairs nav pietiekami. Visaptveroša aizsardzība pret plūdiem un pret klimata pārmaiņām noturīga pilsētplānošana ir ļoti svarīga pilsētu un kopienu nākotnei," uzsver Gregors Grasls, Drees & Sommer klimatam pielāgotu ēku un pilsētu attīstības asociētais partneris un eksperts.

Lai gan temperatūras paaugstināšanās dažos reģionos izraisa ūdens trūkumu, citos reģionos atkārtoti ir stiprs lietus. Pēdējais ir īpaši nodevīgs, jo tas notiek spontāni un selektīvi, un tāpēc to ir grūti plānot, skaidro Grass. "Labās ziņas: ar pareizo zinātību pilsētas var pielāgoties un kļūt noturīgākas."

Piecas darbības jomas, lai saglabātu sausumu

Grass nosauc piecas darbības jomas, ar kurām pilsētas un kopienas var ievērojami palielināt savu noturību pret stiprām lietusgāzēm:

1. Vietējo risku analīze
Spēcīgs lietus var izraisīt arī plūdus, kurus ir grūti paredzēt, pat prom no upēm. Tāpēc ir svarīgas regulāras riska analīzes un esošo aizsardzības sistēmu pārbaudes. "Pārslodzes notekūdeņu sistēmas ir viens no visizplatītākajiem pilsētu plūdu cēloņiem," skaidro Gregors Grasls. Ir arī ļoti svarīgi vienmēr nodrošināt piekļuvi avārijas ceļiem, ugunsdzēsēju depo un slimnīcām.

2. Veicināt zili zaļo infrastruktūru
Zaļās zonas un pilsētas atklātās vietas darbojas kā dabiskas aiztures zonas un aizsargā nokrišņus. "Mēs runājam arī par sūkļu pilsētām, jo ​​šīs teritorijas darbojas kā sūklis un absorbē lietus ūdeni," saka Grasls. Turklāt tie piedāvā aizsardzību pret karstumu, uzlabo gaisa kvalitāti un bioloģisko daudzveidību un paaugstina dzīves kvalitāti pilsētās.

3. Atbrīvojiet virsmas
Asfalts un betons neļauj lietus ūdenim aizplūst. "Lai to novērstu, jums ir jāatklāj lielas platības un jāaizstāj ar ūdeni caurlaidīgām alternatīvām," saka Grasls. Tādā veidā var izvairīties no atplūdēm un plūdiem un vienlaikus uzlabot mikroklimatu.

4. Izvairīšanās no neproduktīviem aizsprostiem
Stingri aizsprosti bieži pārāk ātri iztukšo ūdeni, pastiprinot plūdus citur. "Tā vietā, lai izvadītu ūdeni ar paātrinātu ātrumu, ir svarīgi to palēnināt un buferizēt." Aiztures zonas un dabiskie dizaini palīdz ilgāk saglabāt ūdeni uz vietas.

5. Integrācija pilsētplānošanā un zemes ierīcības plānošanā
Aizsardzības pasākumi būtu jāiekļauj būvniecības projektos agrīnā stadijā. "Saglabāšanas zonas var izmantot arī kā parkus, rotaļu laukumus vai atpūtas telpas." Tas rada funkcionālu aizsardzību ar papildu pievienoto vērtību.

"Tā vietā, lai reaģētu uz notikumiem, pilsētām un kopienām ir proaktīvi jāiegulda pret klimata pārmaiņām noturīgā infrastruktūrā. Risinājumus, kas apvieno drošību, ilgtspējību un dzīves kvalitāti, var ieviest jau šodien," secina Gregors Grasls.