Ražīgums būvniecībā: dažkārt joprojām ir zems

Ražīgums būvniecībā: dažkārt joprojām ir zems

"Cik produktīvi īsti strādā vietējie būvniecības uzņēmumi?" Uz šo jautājumu atbildi meklēja Nākotnes būvniecības aģentūra (ZAB) un konsultāciju uzņēmums Baukybernetik Solutions. “Būvniecības produktivitātes pārbaudes” ietvaros viņi detalizēti analizēja procesus vienpadsmit vietējos būvniecības uzņēmumos – no būvlaukuma organizēšanas līdz aprēķiniem un digitalizācijai. Mērķis: izpētīt status quo, izcelt šķēršļus produktivitātei un noteikt uzlabojumu potenciālu.

Daudz iespēju uzlabot

Galvenā uzmanība tika pievērsta nevis skaitļiem, bet konkrētiem procesiem: kā mēs plānojam, aprēķinām un kontrolējam? Kādas digitālās sistēmas tiek izmantotas? Kā notiek komunikācija starp būvlaukumu un biroju? Rezultāti liecina, ka vēl ir daudz iespēju uzlabot. Vidēji pārbaudītajos uzņēmumos procesi sistemātiski tiek regulēti tikai 58 procentu apmērā. Tas nozīmē, ka daudzos uzņēmumos ir know-how, bet trūkst standartizētu, uzņēmuma mēroga procesu. Tas savukārt ne tikai apgrūtina kontroli un kvalitātes nodrošināšanu, bet arī novērš efektivitātes pieaugumu, izmantojot digitalizāciju un inovācijas.

ZAB digitalizācijas un inovāciju nodaļas vadītājs Georgs Hanšteins nepilnību skaidro, izmantojot piemēru: "Sliktākais scenārijs ir tad, kad katrs darbinieks datu ierakstīšanai izmanto savas sistēmas – viens strādā ar Excel, cits ar Word, cits veic ar roku rakstītas piezīmes. Tas nozīmē, ka datus nevar salīdzināt un procesus optimizēt." Vienota pieeja ir ne tikai priekšnoteikums biznesa vadībai, bet arī jaunu tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, saprātīgai izmantošanai. "AI nepieciešami strukturēti, konsekventi dati — ja to trūkst, pat labākie algoritmi neko nevar sasniegt," saka Hanšteins.

Pētījumā tika identificētas trīs sviras, kuras var izmantot, lai efektīvi palielinātu produktivitāti. Pirmkārt: stratēģiskā plānošana. Daudziem uzņēmumiem ir spēcīgas tehniskās zināšanas, taču trūkst produktu piedāvājumu ar atpazīstamiem unikāliem pārdošanas punktiem. “Sacensībās par būvlīgumiem vairs nepietiek ar punktu gūšanu tikai ar kvalitatīvu meistarību,” saka Norberts Hārtls, federālās ģildes būvmeistara vietnieks. “Nepieciešami risinājumi, kas ir pielāgoti konkrētām mērķa grupām — ar skaidru vērtības piedāvājumu, ko var arī viegli paziņot.” Stratēģiskā specializācija ļauj sasniegt ne tikai efektivitātes pieaugumu, bet arī konkurētspējīgas priekšrocības, kuras mazāk viegli iedragā cena.

ZAB eksperts Hanšteins min piemēru: "Būvfirmai, kas hallē ražo saliekamās ķieģeļu sienas, vienģimenes mājas korpusu izdodas uzbūvēt tikai divās dienās. Būvniekam tas nozīmē labāku plānošanu un laika ietaupījumu. Tas ir skaidrs USP." Šādi piemēri joprojām ir reti, taču tie pastāv. Hanšteins saskata “pirmās pieejas stratēģiskajai saskaņošanai” būvniecības nozarē, piemēram, izmantojot specializāciju renovācijā, energoefektīvā būvniecībā vai moduļu mājokļu risinājumos. "Šīs pozicionēšanas iespējas ne tikai piedāvā jaunus tirgus, bet arī nodrošina labāku aizsardzību pret cenu spiedienu. Ikviens, kurš piedāvā skaidri definētu produktu, var to tirgot vieglāk - un vieglāk aprēķināt."

Svira numur divi ir digitālā procesa vadība. Arī šeit ir jāpanāk. Lai gan daudzi uzņēmumi izmanto digitālo mapju struktūras, bieži vien trūkst konsekventu sistēmu procesu kartēšanai, resursu plānošanai un projektu kontrolei. “Digitāli pārvaldīta procesu vadības sistēma ievieš kārtību, rada caurspīdīgumu un veido pamatu tādiem mūsdienīgiem rīkiem kā AI,” saka būvniecības nozares pārstāvis Hartls. Saskaņā ar pētījumu pašreizējais pielietojuma līmenis ir 62 procenti: vērtība, kas skaidri parāda esošās rezerves. Vēlme digitalizēt ir īpaši izteikta vidējiem uzņēmumiem. Taču trūkst zināšanu, cilvēkresursu vai skaidras stratēģijas. Rezultāts: digitālās sistēmas tiek ieviestas, bet netiek konsekventi izmantotas. Darbinieki turpina strādāt paralēli savās ierastajās struktūrās – tas rada pretrunas.

Pētījumā būvlaukuma kontrole noteikta kā trešā centrālā attīstības joma. Kad būvniecības projekti ir skaidri sadalīti sadaļās un darbu paketēs un precīzi piešķirti nepieciešamie resursi, kontrole uzlabojas uzreiz uz vietas. “Tieši būvlaukumā tiek izlemts, vai projekts ir ekonomiski veiksmīgs,” uzsver Hartls. "Ja būvdarbu vadītāji un meistari var strādāt ar skaidrām mērķa specifikācijām, viņi iegūst ne tikai orientāciju, bet arī neatkarību - un tieši tas padara uzņēmumu produktīvāku." Izmantojot pārredzamas specifikācijas un pievienotos aprēķinus, novirzes var noteikt agrīnā stadijā un veikt mērķtiecīgus pasākumus.

Pētījuma projektu vadītāji – Baukybernetik Solutions rīkotājdirektors Hanness Kraksbergers un ZAB rīkotājdirektors Haralds Kopečeks – būvniecības produktivitātes pārbaudes rezultātus uzskata par nepārprotamu aicinājumu rīkoties: “Būvniecības produktivitātes pārbaude liecina, ka daudzi būvuzņēmumi strādā veiksmīgi, taču trūkst sistemātisku, uzņēmuma mēroga standartu, un tieši šeit ir liels efektivitātes potenciāls,” viņi saka. Rezultātiem tagad vajadzētu palīdzēt īstenot mērķtiecīgus pasākumus procesu uzlabošanai uzņēmumos.

ZAB pašlaik strādā pie meta-pētījuma, kurā tiks reģistrēti esošie pētījumu rezultāti un no tiem iegūti konkrēti ieteikumi rīcībai. Visi attiecīgie pētījumi ir jāizskata, jāsalīdzina un jāizvērtē līdz 2026. gada februārim. Pēc tam mērķis ir vērsties pie uzņēmumiem ar konkrētiem priekšlikumiem. ZAB eksperts Hanšteins: "Produktivitāte nesākas būvlaukumā, bet gan procesos, kas tur ved."