Kur ir augšupeja?
Būvniecībā atveseļošanās gaida ilgu laiku. Mājokļu celtniecība neceļas no zemes. Tagad ir skaidrs: reāla tendences maiņa nav gaidāma ātrāk par 2027. gadu.

Kur ir augšupeja?
"Arī dzīvojamo māju būvniecības sektorā 2026. gadā būs vērojams neliels uzlabojums." Robertam Jēgersbergeram nav ilūziju par situāciju mājas mājokļos. Federālās ģildes būvniecības meistars turpināja: "Mēs neceram uz pavērsienu, kas ir vārda cienīgs, agrākais 2027. Skaidri vārdi nāk arī no būvmateriālu ražotāja Baumit austriešu boss Georga Bursika. “Mums vēl ir tālu līdz atveseļošanai vai uzlabojumiem jau trešo gadu pēc kārtas,” viņš saka – un būvniecības situāciju raksturo ar strupu vārdu: “sūdīgi”. Markus Stumvoll, Rohrdorfer Baustoffe rīkotājdirektors, ziņo par nepieredzētu lejupslīdi savā nozarē: “Nekad nekas tāds nav bijis gatavā betona vēsturē,” saka Stumvolls. Viņš arī negaida manāmu atveseļošanos pirms 2027. vai 2028. gada.
Gaida pavērsienu
Būvniecības nozare ir apzinājusies, ka ilgi gaidītais pavērsiens ir priekšā. Ātras atveseļošanās vietā ir garš, grūts ceļš atpakaļ uz labākiem laikiem. Tas atspoguļojas ne tikai stagnējošā pasūtījumu pieņemšanā, bet arī investoru un nekustamo īpašumu attīstītāju nogaidošā attieksmē. "Ikviens, kurš tic, ka nākamie gadi nesīs vēl vienu uzplaukumu, būs vīlušies. Nebūs pārkaršana, bet gan lēna, pakāpeniska atveseļošanās. Tā ir jauna norma," saka Frauenthal sanitārtehnikas preču vairumtirgotāja izpilddirektors Florians Bušals.
Joprojām diezgan ierobežojošo finansēšanas nosacījumu, augstās inflācijas un politiskās nenoteiktības kombinācija kavē vēlmi investēt, kā arī plānošanas paradumus. Daudzi projekti paliek uz papīra vai tiek atlikti uz gadiem. Dzīvojamā celtniecība joprojām "netiek būvēta vispār," saka Baumit Austria vadītājs Bursiks, neskatoties uz pieaugošo iedzīvotāju skaitu. "Jaunā ēka ir pabeigta – 15 gadu laikā nav bijis tik maz dzīvokļu, kā tagad," saka Bursiks.
Viņš lēš, ka gadā būtu nepieciešams uzbūvēt no 40 000 līdz 60 000 jaunu dzīvojamo vienību. Gada sākumā mums bija 40 procenti no tā. Arī renovācijas jomā netiek darīts pietiekami daudz. Vairāk nekā divi miljoni ēku Austrijā neatbilst pašreizējiem siltuma standartiem. Bez krasiem pasākumiem paies gadsimts, līdz šie krājumi tiks enerģiski uzlaboti, sacīja Bursiks.
Noskaņojumu būvniecības nozarē apstiprina ekonomikas pētnieku skaitļi. Wifo sagaida, ka šogad kopējais būvniecības apjoms nedaudz pieaugs par 0,4 procentiem. Un arī turpmākajos gados nevar būt runas par būvniecības turbo iedarbināšanu: Wifo prognozē pieaugumu par 0,5 procentiem 2026. gadā un 0,9 procentus 2027. gadā.
Situācija dzīvojamo māju celtniecībā joprojām ir īpaši pieticīga: 2025. gadā tiek prognozēts kritums par 0,5 procentiem, kam sekos neliels pieaugums par 0,2 procentiem 2026. gadā, pirms 2027. gadā šķiet iespējama izaugsme par 0,5 procentiem. Pēc Wifo domām, dzīvojamo māju būvniecības strukturālo vājumu galvenokārt izraisa augstās finansējuma izmaksas un pastāvīgi vājais pieprasījums.
Lietas izskatās nedaudz labāk komerciālo ēku būvniecībā, kas turpmākajos gados sagaidāms, ka tās pieaugums būs no 0,6 līdz 1,0 procentiem. Tomēr visspēcīgākais impulss ir inženierbūvniecība, ko jo īpaši atbalsta valsts infrastruktūras investīcijas. Šajā jomā Wifo sagaida pieaugumu par 0,9 procentiem (2025), 0,7 procentiem (2026) un 1,2 procentiem (2027). Tomēr situācija būvniecībā joprojām ir diezgan saspringta. Kā saka viens izstrādātājs: "Izaugsme jā, uzplaukums nē."
Arī no federālās valdības neko daudz nevar gaidīt. "Laiki turpmākajos gados joprojām būs grūti," sacīja kanclers Kristians Stokers, septembrī prezentējot jauno ekonomikas stimulēšanas paketi. Austrijai ir jāglābj. Neskatoties uz to, valdība prezentēja ekonomikas stimulēšanas paketi viena miljarda eiro vērtībā - no kuriem 600 miljoni jau bija paredzēti budžetā, pārējie tiks piesaistīti, veicot pārdali un samazinājumus citās jomās. "Būtu jauki vairāk naudas, bet, ja tā nav pieejama, jums tas jāaizstāj ar radošumu," sacīja Stokers.
Paketes centrālie elementi ir investīciju pabalsta palielināšana, atbalsts energoietilpīgajiem uzņēmumiem 150 miljonu eiro apmērā un 120 miljonu eiro platjoslas paplašināšanai. Turklāt privātā kapitāla mobilizācijai paredzēts vietu fonds. Ietaupījumi būtu jāveic arī birokrātijas jomā: pēc kanclera Stokera domām, vienkāršotām un saīsinātām procedūrām, kā arī debirokratizācijas pasākumiem vajadzētu nodrošināt lielāku plānošanas drošību un atvieglot ieguldījumus. Ir nepieciešama pacietība, sacīja kanclere. "Domāt, ka viss notiek vienas nakts laikā, ir maldīgs priekšstats." Pašreizējā pakete ir ielikusi pamatu augšupejai, taču, iespējams, tas nenotiks līdz rītdienai vai parītam.
Būvniecības nozares reakcija ir attiecīgi faktiska: "Ekonomikas stimulēšanas pakete nav liels trieciens, un federālā valdība to atzina jau no paša sākuma," saka Federālās ģildes meistars Jēgersbergers. Viņš gan principiāli atzinīgi vērtē plānoto investīciju atvieglojuma palielināšanu, tomēr kritizē to, ka līdz šim no tā ir izslēgta būvniecības nozare. "Ja tas nenotiks, tad šī tā sauktā ekonomikas stimulēšanas pakete pilnībā apies būvniecības nozari."
Viņaprāt, būvniecībai palīdzētu, “ja valdības programmā ietvertie pasākumi tiktu risināti un ātri īstenoti”. Jēgersbergers uzskaita svarīgākos pasākumus: mājokļu subsīdiju piešķiršana, mājokļu paketes novērtējums, jauns renovācijas pārbaudes izdevums, konsekventa izmaksu paaugstinošo ēku standartu izpēte un reāli debirokratizācijas pasākumi. "Valdības programmā ir būvniecības nozarei svarīgas nodomu deklarācijas," viņš teica. "Galu galā no finansiālās dzīvotspējas un plānoto pasākumu īstenošanas būs atkarīgs, vai programma patiešām attīstīs cerētos pozitīvos impulsus. Konkrēti būvniecības nozare ar visām tās lejupejošām jomām ir ekonomikas dzinējspēks par excellence un būtisks iekšzemes ekonomikas balsts."