SHK teorija: spiediens katlā

SHK teorija: spiediens katlā

Daudzos uzstādīšanas uzņēmumos ikdienas cīņa par motivētiem jaunajiem talantiem jau sen ir daļa no darbības realitātes. Mūsu aptauja nepārprotami apstiprina šo iespaidu: lielākajai daļai respondentu ir diezgan grūti vai pat ļoti grūti atrast labus mācekļus. Tikai neliela daļa runā par vieglu darbā iekārtošanu.
Pat ja lielākā daļa uzņēmumu apgalvo, ka ir zināmā mērā apmierināti vai pat ļoti apmierināti ar saviem esošajiem mācekļiem, atklāto komentāru analīze pauž daudz diferencētāku ainu. Īpaši bieži tiek minēti motivācijas un darba ētikas trūkumi, komunikācijas grūtības un fundamentālas problēmas vispārējās izglītības jomā.

1. tabula ©ÖWV

Attieksmes trūkums

Lielākais izaicinājums starp izaicinājumiem ir motivācijas un darba ētikas joma ar vairāk nekā 66 procentiem. Kāds uzņēmums to izsaka lakoniski: "Vajag jaunus cilvēkus, kuri ir izturīgi. Nevienu, kam pēc darba ir jāguļ, jo tas bija tik nogurdinoši pirms tam." Daudzviet šķiet, ka jauniešu cerības vairs nepiepildās – tas bieži tiek attiecināts uz vecāku lomu. Vienā komentārā teikts: “Problēma parasti nav bērniem, bet gan vecākiem, kuri vēlas dāvāt savai atvasei bezrūpīgu dzīves sākumu – diemžēl parasti notiek otrādi.”
Turpat aiz muguras, proti, 58 procenti, bija kritika par jauniešu vispārējo izglītību un manierēm. Aritmētika, rakstīšana, vācu valodas zināšanas – atsauksmēs bieži minēts milzīgs trūkums. Kāds dalībnieks saka: "Zināšanas pēc vidusskolas ir pārvaldāmas, daudziem cilvēkiem ir grūti atrisināt vienkāršus aprēķinus."

Skolu sistēmas nepilnības

Arī atbildes par mācību pievilcību SHK sektorā liecina, ka situāciju nevar uzlabot ar personāla atlases pasākumiem vien. Lai gan četri no desmit aptaujātajiem joprojām saskata spēcīgu profesijas pievilcību - tikpat daudzi saka, ka interese samazinās vai vienkārši vairs nav. Dažas balsis īpaši kritiski vērtē sabiedrības uztveri par mācīšanu: "Ja pajautāsiet kādam, ko dara viņa bērni, jūs dzirdēsiet: protams, ka viņi mācās," sarkastiski saka kāds komentārs. Cits saka: "Sociālā mācība netiek īpaši vērtēta."
Šis uzskats atbilst plaši izplatītam neapmierinātībai par atzinības trūkumu – gan mācekļiem, gan viņu pasniedzējiem. Atkārtoti ir izskanējuši aicinājumi vairāk novērtēt strādniekus un tos nedemotivēt birokrātija un samazinājumi.

Kritika arodskolai

Atklātās atbildes uz jautājumu “Kas jāmaina?” ir dažādi, taču to galvenais vēstījums ir skaidrs: uzņēmumi vēlas strukturālas reformas un sociālo pārdomāšanu. Cita starpā tiek minēta spēcīgāka skolas sagatavošana darba pasaulei, labāka valodu apmācība un zemākas ar algu nesaistītas darbaspēka izmaksas.
Kritika ir arī pašai arodskolu sistēmai: “Ne jau kā kursu, bet reizi nedēļā – lai mācekļi nezaudētu saikni ar uzņēmumu,” iesaka kāda dalībniece. Turklāt daudzi uzņēmumi vēlētos, lai mācību saturs būtu ciešāk saskaņots ar ikdienas darba dzīvi un netiktu ignorēta jauniešu dzīves realitāte. Daži risinājumu saskata arī skaidrākās darba tiesību konsekvencēs: "Mācību uzņēmumam vajadzētu būt iespējai atlaist mācekļus, kuri nepabeidz arodskolu. Viņi atņem mācekļus citiem."

Aicinājums uz reformu

Mūsu aptaujas rezultāti skaidri parāda: SHK mācekļu apmācība ir zem spiediena. Neatkarīgi no sociālās nozīmes, skolu deficīta un jaunas izpratnes par vērtībām jaunās paaudzes vidū uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk atrast piemērotus jaunos talantus un tos noturēt ilgtermiņā.
Taču ir arī skaidrs, ka daudzi uzņēmumi vēlas iesaistīties, uzņemties atbildību un piedāvāt jauniešiem reālu iespēju. Taču tas prasa ne tikai jaunus pamatnosacījumus, bet arī pārdomāšanu visos līmeņos – no ģimenes līdz skolai un beidzot ar politiku.