Aprites ekonomikas virzītājspēks
BRV atzīmēja 35 gadus ilgušo veiksmīgo darbu pārstrādes, atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas jomā

Aprites ekonomikas virzītājspēks
BRV rīkotājdirektors Tristans Tallafuss savā runā aplūkoja pēdējo trīsarpus gadu desmitu un nākotni. "Šos 35 gadus raksturoja daudzi izaicinājumi, bet arī daudzi jauninājumi," saka Tallafuss. Pārstrāde un ilgtspējība 1990. gadā joprojām bija marginālas tēmas. Taču soli pa solim asociācija ir nostiprinājusies un tagad ir atzīta atkritumu un aprites ekonomikas balss.
Skatoties uz priekšu
Tallafuss uzsvēra, ka BRV ir kļuvis par dzinējspēku un iedvesmas avotu. Izmantojot praktiskas vadlīnijas, pētniecības projektus, sertifikātus un ciešu sadarbību ar būvniecības nozari un politiku, ir bijis iespējams stabili virzīties uz priekšu būvniecības un nojaukšanas materiālu pārstrādē. Taču jubileja nebija tikai retrospekcija. Galvenā uzmanība tika pievērsta skatīšanai nākotnē: klimata pārmaiņas, resursu saglabāšana un aprites ekonomika būs galvenās tēmas nākamajos gados. BRV vēlas arī turpmāk dot impulsu un virzīt pārmaiņas – saskaņā ar tās dibināšanas ideju uzskatīt būvmateriālus nevis kā atkritumus, bet gan par resursu.
Politiķi arī izmantoja iespēju atzīt biedrības darbu. Savā apsveikuma runā federālais ministrs Norberts Totšnigs uzsvēra, ka kopš BRV dibināšanas miljoniem tonnu nojaukšanas materiālu nav tikuši utilizēti, bet gan izmantoti atkārtoti. Tas ir ne tikai ieguldījums resursu saglabāšanā, bet arī atkritumu poligonu apjoma un emisiju samazināšanā.
Ilgtspējības nākotnes izredzes

Universitätsprofessorin von der Universität für Bodenkultur Wien ©Eva Drosdek Fotodesign
Vakara spilgtākais punkts bija universitātes profesores Marionas Hūberes-Hūmeres no Vīnes Dabas resursu un dzīvības zinātņu universitātes galvenā runa. Ar savu jautājumu "Kas ir ilgtspējība?" viņa vadīja loku no vēstures uz nākotni.
Vēsturiskās saknes: Jau 18. gadsimtā Hanss Karls fon Karlovics definēja ilgtspējību kā mežsaimniecības līdzsvara veidu: ir jāizvāc tikai tik daudz koksnes, kas spēj ataugt.
Ar Brundtland ziņojumu 1987. gadā ilgtspējība ieguva globālu dimensiju – kā attīstība, kas atbilst gan pašreizējām, gan nākotnes vajadzībām.
ES Taksonomijas regulā 2020 ilgtspējība galu galā tiek raksturota kā ekonomiska darbība, kas aktīvi veicina klimata aizsardzību, resursu saglabāšanu, aprites ekonomiku un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu, saka Huber-Humers.
Globālie un Eiropas mērķi
Runātājs atgādināja, ka ilgtspējības mērķi visā pasaulē ir noteikti jau aptuveni desmit gadus, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķi (SDG). Eiropas Savienībā šie mērķi cita starpā ir nostiprināti Aprites ekonomikas rīcības plānā 2020. gadam.
Ilgtermiņa plāni ir īpaši ambiciozi: pilnīga enerģētikas sektora dekarbonizācija un klimata neitralitāte līdz 2050. gadam. Taču Hūbers Hūmers brīdināja: "Mēs esam kļuvuši efektīvāki un alternatīvo enerģiju īpatsvars ir pieaudzis. Taču bez fundamentālām pārmaiņām 2050. gada mērķi nebūs sasniedzami."
Pētījumi, pamatnosacījumi un finansējums
Svarīga loma ir UniNEtZ projektam, zinātnieku un mākslinieku aliansei no 19 partnerinstitūcijām, kas izstrādāja visaptverošu dokumentu ar 150 iespējām un vairāk nekā 1000 konkrētiem pasākumiem SDG īstenošanai laikā no 2019. līdz 2021. gadam. Huber-Humers kritizēja pamatnosacījumu sarežģītību: Atkritumu likums vien 10.80. 2025 kopš 1993. Papildus skaidrām struktūrām, finansējums ir īpaši svarīgi. "Mums ir jāvirza budžeti pareizajā virzienā," pieprasīja Hūbers-Humers. Fosilā kurināmā subsīdijas ir jāpārdala un jāiegulda ilgtspējīgās tehnoloģijās.
Būvniecības nozare kā galvenā joma
Eksperts īpašu uzmanību pievērsa būvniecības nozarei, kurai ir milzīga ilgtspējības nozīme: būvniecības nozare patērē vairāk nekā trešdaļu no pasaules resursu patēriņa, 36 procentus no enerģijas patēriņa ES, trešdaļu no CO₂ emisijām un trešo daļu no atkritumu rašanās. Šīs dimensijas parāda, cik liela ir nozares svira.
Godi
Pasākums noslēdzās ar ilggadējo biedrības pavadoņu godināšanu. To darot, BRV pagodināja tās personības, kuras gadu desmitiem ir virzījušas nozares attīstību ar savu apņemšanos un pieredzi.
Pirmkārt un galvenokārt, tika pagodināts ilggadējais BRV rīkotājdirektors Martin Car. BRV prezidents Tomass Kaspers uzmanības centrā izvirzīja ilggadējos kompanjonus, tostarp Ginteru Grecmaheru, Leopoldu Zahreru, Kurtu Bernegeru, Kristianu Holceru un BRV pirmo prezidentu Valteru Zēbeku.
